Sajūtu atmiņa
Izstādes gleznas tapušas LMA Glezniecības nodaļas Maģistra darba ietvaros, bet tēma izvēlēta vadoties pēc aktualitātēm manā radošajā darbībā un pārdomās. Darba procesā izmantoju fotogrāfijas, kas ir aktuāla tendence mūsdienu glezniecībā, tomēr katra mākslinieka interpretācija ir unikāla. Fotogrāfija ir fiksēts mirklis, viens kadrs, tikai manās atmiņās tas atdzīvojas, mirklis pārvēršas notikumā un apaug ar stāstiem. Taču atmiņa tik smalki glabā tikai svarīgāko, viss liekais pamazām izzūd. Gleznā vēlos panākt sapņa gaistošo iespaidu, atmiņu trausluma sajūtu.
Visu gleznu tapšanas pamatā ir mana interese par cilvēku, par to, kā katrs mācās dzīvot un sadzīvot šajā pasaulē, rast mieru un prieku. Interese ir pavisam savtīga, tie ir mani meklējumi, uz kuriem cenšos rast atbildes vērojot citus. Pārdomas atspoguļojas gleznās, tik dziļi personiskas, bet pazīstamas ikvienam. Runa ir par mūsu pirmatnīgumu, lai cik viszinoši un spēcīgi mēs izliktos, visa pamatā ir un paliek pamatvērtības, sajūtas, kas dara mūs laimīgus. Skaļi protesti, nebeidzama un bezvērtīga spriešana un apspriešana ir tikai izvairīšanās no domas par būtisko, slēpšanās, bailes kļūt patiesam un atklātam pret sevi. Es vizualizēju savas sajūtas šķietami sadzīviskās ainās un tēlos, tomēr, interpretēti sajūtu līmenī, tie piešķir realitātei tēlainību.
Tāpat kā sapnī un atmiņās, mēs redzam tikai būtisko, lietu robežas izgaist, izplūst, tāpat manās gleznās ir jāatklājas tikai atslēgas frāzēm, svarīgākajiem elementiem, atmetot raibumu, sīkumainību, liekvārdību. Galvenais ir sajūta nevis sižets. Stāstu katrs veido savu, es dodu mirkļa uzplaiksnījumu, enerģiju, kas koncentrējas vienā notvertajā mirklī. Tālākais ir atkarīgs no skatītāja, vai viņš būs atvērts enerģijas apmaiņai un sajutīs gleznā manu vēstījumu.
